To give you the best possible experience, this site uses cookies. Review our Privacy Policy and Terms of Service to learn more.
Forstått!
Player FM - Internet Radio Done Right
14 subscribers
Checked 40m ago
Lagt til ten år siden
Innhold levert av www.latvijasradio.lsm.lv - RSS. Alt podcastinnhold, inkludert episoder, grafikk og podcastbeskrivelser, lastes opp og leveres direkte av www.latvijasradio.lsm.lv - RSS eller deres podcastplattformpartner. Hvis du tror at noen bruker det opphavsrettsbeskyttede verket ditt uten din tillatelse, kan du følge prosessen skissert her https://no.player.fm/legal.
Player FM - Podcast-app Gå frakoblet med Player FM -appen!
A secret field that summons lightning. A massive spiral that disappears into a salt lake. A celestial observatory carved into a volcano. Meet the wild—and sometimes explosive—world of land art, where artists craft masterpieces with dynamite and bulldozers. In our Season 2 premiere, guest Dylan Thuras, cofounder of Atlas Obscura, takes us off road and into the minds of the artists who literally reshaped parts of the Southwest. These works aren’t meant to be easy to reach—or to explain—but they just might change how you see the world. Land art you’ll visit in this episode: - Double Negative and City by Michael Heizer (Garden Valley, Nevada) - Spiral Jetty by Robert Smithson (Great Salt Lake, Utah) - Sun Tunnels by Nancy Holt (Great Basin Desert, Utah) - Lightning Field by Walter De Maria (Catron County, New Mexico) - Roden Crater by James Turrell (Painted Desert, Arizona) Via Podcast is a production of AAA Mountain West Group.…
Innhold levert av www.latvijasradio.lsm.lv - RSS. Alt podcastinnhold, inkludert episoder, grafikk og podcastbeskrivelser, lastes opp og leveres direkte av www.latvijasradio.lsm.lv - RSS eller deres podcastplattformpartner. Hvis du tror at noen bruker det opphavsrettsbeskyttede verket ditt uten din tillatelse, kan du følge prosessen skissert her https://no.player.fm/legal.
Innhold levert av www.latvijasradio.lsm.lv - RSS. Alt podcastinnhold, inkludert episoder, grafikk og podcastbeskrivelser, lastes opp og leveres direkte av www.latvijasradio.lsm.lv - RSS eller deres podcastplattformpartner. Hvis du tror at noen bruker det opphavsrettsbeskyttede verket ditt uten din tillatelse, kan du følge prosessen skissert her https://no.player.fm/legal.
Kā saglabāt padomjlaika disidentu, pretošanās kustības dalībnieku piemiņu un Trešās atmodas notikumus? Nupat iznākusi grāmata “Juris Ziemelis (1941–1988). Ceļā uz gaismu”, tās autore ir grupas "Helsinki 86" dalībniece Anta Bergmane, ievada autors - vēsturnieks Gints Zelmenis. Ar Antu Bergmani intervijai tikāmies pirms gandrīz desmit gadiem, kad iznāca viņas iepriekšējā grāmata “Mūsu karoga stāsti" , kurā bija apkopoti cilvēku pašu stāstīti stāsti, arhīvu liecības, atmiņas par cilvēkiem, kuri piecdesmit padomju okupācijas gados uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Vai ir vērts riskēt ar brīvību un savu dzīvi, lai uzvilktu Latvijas karogu? Par to, ka bija vērts, liecina kaut vai tas, ka brīvā Latvijas valstī izaugušajai paaudzei ir jābrīnās, ka par ko tādu pienāktos sods, un vienlaikus tieši tāpēc pretošanās kustības dalībnieku dzīvesstāstus mūsdienās izstāstīt ir tik grūti. Ar karoga uzvilkšanas nodomu saistīta arī Jura Ziemeļa pirmā notiesāšana vien 17 gadu vecumā. Jura Ziemeļa dzīvesstāsts vispār ir iezīmīgs ar to, ka vairāk nekā pusi savas dzīves, kopumā 24 gadus, viņš ir pavadījis nebrīvē kā politieslodzītais. Kāds Juris Ziemelis bija kā cilvēks, kā attīstījās viņa politiskie uzskati, kādas domas viņu nodarbināja? Grāmatā “Juris Ziemelis. Ceļā uz gaismu” publicētas viņa vēstules mātei un māsai, un tā ir viena no šīs grāmatas vērtībām. Latvijas Radio arhīvos Jura Ziemeļa balsi neizdevās atrast, lai gan uz intervijām viņš tika aicināts. Taču grāmatā ir 80. gados tapusi Raita Valtera intervija ar Juri Ziemeli, kurā viņš prognozē Atmodas procesu attīstību. Kāda bija sakāpinātā pasaules izjūta, Atmodas gados acu priekšā vērojot ļaunā un labā cīņu, spilgti izlasāms Jura Ziemeļa domubiedru, „Helsinki 86” dalībnieku Miervalda Krima un Jāņa Vēvera atmiņās par Juri Ziemeli. Radījumā saruna ar grāmatas “Juris Ziemelis. Ceļā uz gaismu” priekšvārda autoru vēsturnieku Gintu Zelmeni, un grāmatas autori un sastādītāju Antu Bergmani. Grāmatas atvēršanas svētki tika nosvinēti pavisam nesen, 17. maijā, Jura Ziemeļa dzimšanas dienā.…
Skaisto un daudzsološo vasaru uzsākot, pašā ziedu laikā ir uzplaucis kāds jauns un īpašs mūzikas albums Asnatei Rancānei un Staņislavam Judinam. Tas ir minialbums jeb mazalbums "Rotā". Tas ir turpinājums jau rudenī izdotajam minialbumam «Kur zeme», kas, savukārt, šī gada rudenī taps pilnmetrāžas albumā. Par jaunā albuma dziesmām, ko sniedz muzicēšana šajā sastāvā, par iedvesmas avotiem – sarunājāmies ar mūziķi Asnati Rancāni . Minialbumā "Rotā" – trīs dziesmas. Latviski, latgaliski un bulgāru valodā. Par to, kāpēc bulgāru un kādas vēl iedvesmas un intereses ir mūziķiem, klausieties sarunā. Dažādu tautu tautasdziesmas apvienojumā ar folkmūziku un brīvo kontrabasa improvizāciju, – otrais albums top līdzīgā stilistikā, un vēl papildus šajā ierakstā piedalījušies arī mūziķu domubiedri – vijolnieks Aleksejs Bahirs, sitaminstrumentālists Artis Orubs un pianists Edgars Cīrulis — katrs ar savu balsi un krāsu bagātinot mūziku, kas klausāma "Rotā".…
Поздравляю, друзья - лето началось. Время, когда мы откладываем все серьезные дела на осень - и отдыхаем. Но нынешнее лето, похоже, спокойным не будет. Через неделю Латвию ждут муниципальные выборы. О них и о многом другом поговорим сегодня в программе АС. Мой гость - публицист, доктор наук Юрис Пайдерс.…
Cik gara ir anakonda? Un vai ir jāuztraucas par klimata pārmaiņām? Par to runājam ar Kosmo. Lasām Luīzes Pastores lielformāta grāmatu "Laimes govs" (Liels un mazs), kas ir iztēles pilns piedzīvojumu stāsts, kurā meitiņa un tētis izgudro jaunus stāstus par dēkaini, pētnieku un bagātnieku Aleksandru Laimi. Otra ir Andrea Minoljo grāmata "Klimata pārmaiņas pasaulē" (Jāņa sēta), to lasot domāsim par to, kas ir klimata pārmaiņas un kā tās novērst.…
Kāpēc, spēlējot altu, jākrata pirksti? Kuram instrumentam vēl bez vijoles ir pašam sava atslēga? Emīla Dārziņa mūzikas skolā pie altistes Katrīnas Krašauskas-Krauzes viesojas Teodors un Haralds .
"Ieejas vestibils joprojām atgādina Rīgai pagājušā gadsimta sākumā raksturīgo bagātīgo arhitektūru. Ienākot ēkā, cilvēks var just iedvesmu darbam. Pretī galvenajai ieejai ir majestātiskas kāpnes. Tās veda uz lielo kases operāciju zāli un turpina saistīt visus stāvus, piešķirot ēkai lielmēroga celtnes statusu." Tā raksta Jānis Lejnieks grāmatā "Arhitekta Paula Mandelštama trešais stils" Kopā ar arhitektūras pētnieku Jāni Lejnieku staigājam pa arhitekta Paula Mandelštama projektētās bijušās Rīgas Komercbankas (vēlāk Latvijas Kredītbankas) telpām un skatām, kādus vaibstus te ienesa Latvijas Radio, kad šeit ienāca 20. gadsimta 40. gadu nogalē. Kas ir saglabājies no bankas laikiem un kas - mainījies? Kā arī uzzinām, ko uz viena no šī nama dēļiem savulaik ir uzrakstījis kāds vācu karagūsteknis.…
"Lai būtu lielāks atspēriens doties uz priekšu, lai sāktu kustību uz priekšu, ir jāpaiet mazliet atpakaļ. Animācijā it sevišķi: lai tēls dotos uz priekšu, viņš padod savu ķermeni mazliet atpakaļ, lai pēc tam ļoti ātri dotos uz priekšu. Tāpēc ir vajdzīgs tas ieskrējiens. Un lai ieskrējiens būtu, ir jāpakāpjas atpakaļ. Tā kā nevajag baidīties atkāpties no saviem mērķiem, no citu nospraustajiem mērķiem, jo atpakaļceļs arī ir ceļš..." Tā saka Dzintars Krūmiņš : animantors, dekorators, aktieris un režisors, savu audzēkņu mīlēts solotājs. Tagad - arī Cimzes balvas laureāts, ar kuru šorīt tiekamies "Klasikā".…
Nespēlē kārtis un neej politikā – šim tēva padomam esmu sekojis vienmēr un domāju, ka tagad viņš ar mani lepotos - saka uzņēmējs Gunārs Ķirsons. Par bērnību Sibīrijā un rūdījumu sporta skolā, par zagšanu padomju laikos un čeku, par reketu deviņdesmitajos un ēdināšanas biznesu – saruna ar Gunāru Ķirsonu Laikmeta krustpunktā . Raidījuma viesis vienā no savām pirmajām intervijām, kas bija publicēta laikrakstā "Padomju Jaunatne" 1993.gadā, teica šādus vārdus: "Es mēģināšu izvērst Rīgā bistro ēdināšanas tīklu, jo neizbēgami Latvijā ienāks "makdonaldi", picas, amerikāņu hotdogi. Es gribu izveidot mūsu pašu latviešu bistro ar gaumīgu latvisku mēbeļu interjeru." Abi viņa 1993. gadā teiktie pareģojumi piepildījās. Jau drīz "McDonalds" ienāca Latvijā, bet arī viņš jau drīz izveidoja savu ēdināšanas tīklu ar latvisku interjeru un nu jau leģendāro "Ķirsona kotleti". Gunārs Ķirsons ir dzimis latviešu izsūtīto ģimenē Sibīrijā, Omskā, un iespējams, tieši bērnības gados pieredzētais, tēva stingrais tvēriens un pusaudža gadu dzīves rūdījums Murjāņu sporta internātskolā veidoja viņu par vienu no Latvijā zināmākajiem uzņēmējiem. Arī viņa tēvs pirms izsūtīšanas bija uzņēmējs Balvu pusē Latgalē un jau bērnībā mazajam Gunāram mācījis dzīves likumus. Viens no pirmajiem bērnībā dzirdētajiem: "Kad izslaucīta istaba, vēl jānoslauka slota, tikai tad darbs ir padarīts." Jūsu tēvs jau sen ir mūžībā, bet jūs arvien viņa dzīves padomus un atziņas savās intervijās esat pieminējis. Ko jūsu tēvs Alberts varētu teikt par laiku, kurā viņa dēls dzīvo šodien? Kādu padomu viņš Gunāram dotu šim laikam? Gunārs Ķirsons : Es domāju, ka tēvs lepotos ar mani un es vienmēr saviem bērniem un mazbērniem saku – vai jūs lepojaties ar mani? Viņi atbild – jā. Es domāju, ka mans tēvs arī lepotos ar mani. Un es viņiem vienmēr saku, mīļie mani, dariet tā, lai Latvija ar jums lepojas, tā, lai es varētu lepoties ar jums, kā ar mani lepojas tēvs. Tad dzīve jums būs daudz patīkamāka un nebūsiet pa velti kaut ko darījuši. Es domāju, ka māte un tēvs ļoti lepotos, bet es ar viņiem vairāk lepojos, kā viņi ar mani varētu lepoties. Iedomājaties, māti izsūtīja. Tēvu ļoti cienīja darba ņēmēji un atskrēja un teica: Albert, tevi rīt ņem ciet čeka. Alberts, mans tēvs, paķēra zirgu un projām uz mežu. Viņš nebija domājis, ka māti aizsūtīs, paķers. Tad atbrauca krievs ar… ….ar maziem bērniem. Gunārs Ķirsons : Jā, manai jaunākajai māsai bija tikai pāris mēnešu. Ar krūti baroja mamma. Atbrauca un paņēma. Un tēvs. Iedomājaties, tēvs gadu meklēja, kur viņi ir. Padevās. Cietumā bija jāiet tur, viņš brauca uz turieni, jo Esteri bija aizveduši ar visiem bērniem. Tas ir varoņdarbs no vīrieša, kad viņš... Bija iespēja braukt uz ārzemēm, paņemt briljantus, zeltu un visu pārējo, mukt. Mans tēvs to neizdarīja. Tēvs aizbrauca pakaļ Esterei. Un pats galvenais, es zinu, kad tēvs nomira, mammai bija pāri 80 gadu. Bieži mammai teicām - aizej uz teātri, nopērkam biļetes. Mēs esam pieci bērni tev. Uz ko viņa man atbildēja: Dēls, tu zini, kur ir mans teātris? Pie tēva kapiņos. Katru rītu cēlās augšā un gāja uz kapiņiem. Un vakarā nāca atpakaļ. Es gribu teikt, ka tāda ģimene, kāda man bija, paraugģimene – māte un tēvs. Es lepojos ar viņiem, tiešām lepojos! (..) Jūsu vārdu arvien daudzi saista ar "Lido". Bet kas šobrīd Gunāru Ķirsonu saista ar "Lido"? Gunārs Ķirsons : Gribētu teikt, ka es esmu padarījis darbu, ar ko es lepojos. Pats galvenais, lai viņš tālāk turpinās. Bet es neapstājos. Es izgāju ārā, jo…. Jūs esat pilnīgi prom? Gunārs Ķirson s: Man vēl ir kādas akcijas, bet es iziešu ārā, domāju, kādi 2-3 gadi. Bet gribētu teikt, ka tur es atstāju savus kolēģus, tiešām ilgi strādājuši kolēģi, kuriem var uzticēties, kuri strādā, kuri zina to darbu, kuri to "drēbi sajūt". Vienīgais, kas mani biedē, vai igauņu īpašnieki nepiespiedīs kaut ko darīt tādu, kas sabojās to 37 gadu manu darbu. Jūs ziniet, jebkuru darbu var sabojāt. Cerēsim, ka tā nebūs. Ir kādas pazīmes, ka tā tas varētu būt? Gunārs Ķirsons : Man negribas neko teikt pašreiz, lai nedomā, ka es kaut ko ļaunu vai kā… Man gribas, lai tas tomēr ir, lai strādā, lai tā vērtība… Kā "McDonalds" - īpašnieku nav, bet "McDonalds" strādā. Un es atceros, kā man mācīja "McDonald's", kad es mācījos - no tā, kad cilvēkam nav ko darīt, viņš galdu slauka, no tā viņš netīrāks nepaliek. Un es pie tā paša esmu gājis, kad tautai jātaisa viss. Kā man tēvs teica vienmēr - dēls, tēvs ēd pēdējais, bērni no sākuma. Un man uzņēmumā "Lido" ir bērni, tā ir Latvija. Un cik tev paliek, tas tev paliek. Ne vienmēr katrs biznesmenis vai kolēģis, vai partneris, kas man bija, tā domāja. Es domāju tāpat kā agrāk esmu agrāk, un es gribu tagad uztaisīt jaunu vērtību. Man daudz ko prasa, kā tur būs. Es saku mazāk es runāšu, lai runā par mani darbi. Vienīgais, ko es varu pateikt, es sāku Mežaparkā taisīt vienu objektu. Nu ja Dievs dos, izdosies. Es gribu tiešām radīt, jo Mežaparks bišķiņ ir tāds - viena no skaistākajām vietām Rīgā…. Bet īsumā - jūs atkal vienu savu lietu sākat faktiski pilnīgi no nulles? Gunārs Ķirsons : Pilnīgi no nulles. Un jūs pat nevarat iedomāties, cik tas ir grūti. Saviem kolēģiem teicu - tas ir tik grūt. Gribētu teikt, ka mums, latviešiem laikam tā ir, ka, ja man kaimiņam ir slikti, tad man ir labi, ja kaimiņam labi, tad man ir slikti. Un es pat jūtu to nedaudz, ka ne katrs vēlētos, lai es radītu kaut ko tādu, bet es radīšu. Man gribas radīt, un man rada gandarījumu, ka es varu līdz pusnaktij domāt, cik grūti tas ir… Bet man jāpāriet grūtībām pāri, ir jāpierāda, ka es to varu izdarīt un varu izdarīt vēl labāk. Man tā gribētos. Jūs dzīvē un arī biznesā esat cēlies un kritis. Ja jums būtu jānosauc uzņēmēja Ķirsona gudrākais lēmums un arī sliktākā ideja, kuras pirmās nāk prātā? Gunārs Ķirsons : Gudrākais ir tas, ka domā no sākuma par biznesu, nedomā par savu egoismu, savu privāto lietu. Un esi pārliecināts, ka tas tev izdosies. Pārliecībai [jābūt], tad tikai tu drīksti to darīt. Sliktākā biznesa ideja. Gunārs Ķirsons : Lielākā un sliktākā mana kļūda bija, kad es kādu paklausīju, atkal neteikšu uzvārdu, bet nu ko - vainīgs jau vienmēr es. Es sev saku, kad kaut kas notiek, vainīgs tikai es esmu, neviens cits. Un šeit es arī vainoju tikai sevi. Sliktākā bija tad, kad sāku taisīt kokapstrādes rūpnīcu, lai varētu interjerus taisīt un mājas, un paralēli taisīju Gaiziņā viesnīcu, ar ko es lepojos, tiešām. Arī rūpnīca ir ļoti laba, tur kādi tagad strādā. Es visu no sirds taisīju. Divus paralēlus biznesus nevarēja. Uz kotleti, kā es saku, uzliku pārāk lielu ekonomisko masu, to nedrīkstēju darīt. Tā ir lielākā mana kļūda. (..) 70.gadu beigas, 80. gadi ir laiks, kad jūsu dzīve pagriežas vēl vienā jaunā gultnē - bārmenis, restorāni, restorāns "Ščecina, arī "Ruse" kādu brīdi. Šo sadaļu arī sākšu ar citātu no periodikas. Laikraksts "Rīgas Balss" 1980. gads. Reportāža no Tallinas. PSRS notiek olimpiāde un raksta nosaukums "Paldies rīdziniekiem par meistarību!". "Burātāju Olimpisko svētku laikā daudzās Tallinas kafejnīcās un ēdnīcās strādāja labākie meistari - kulināri no Viļņas, Kostromas, Vologdas, Pleskavas, bet ļoti atzinīgi tika novērtēti kafejnīcas "Kadriorg" virtuves izstrādājumi. Šajā kafejnīcā strādāja speciālistu grupa no Rīgas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma "Ruse" direktora Pavloviča vadībā. (..) Kāds no apmeklētājiem nenogurdināmos, aristokrātiskos, artistiskos Gunāru Ķirsonu un Uldis Skudru nosauca par super bārmeņiem. Vajadzēja redzēt, cik veikli viņi žonglē ar maisītājiem, cik meistarīgi gatavoja kokteiļus pēc 32 receptēm." Runājot par šo jūsu dzīves periodu, ir jāpiemin arī bārmenis Kārlis Bilders, kurš pats mācījies ārzemēs, un devu jums pamatus. Gunārs Ķirsons : Ar lielāko cieņu pret Kārli un gribu teikt, ka viņš man deva ļoti daudz. Gribu teikt, ka man neizdevās kā sportistam aizbraukt uz olimpiādi, bet kā bārmenim jā. Mani aizsūtīja uz turieni. Bet es arī mīlēju šo darbu, tur es ieraudzīju..., priekš "Lido" man tas palīdzēja. Es agrāk strādāju par bārmeni, es zagu, visi zaga bārmeņi, lai stāsta man, ko grib. Tāda bārmeņa nebija, pat neviena, kas ne… Tas nebija kā zagļi, bet nepieliet, tak ir nozagšana no otra cilvēka. Jūs arī to darījāt? Gunārs Ķirsons : Jā. Tu savādāk nevarēji. Tā dzīve bija. Toreiz jau Padomju Savienība, padomijā , kad strādāja rūpnīcā, pāri sētai vai kaut ko nesa ārā, un to darīja daudzi. Tāda tā dzīve, un lai neviens nestāsta… Arī lējāt tajās smalkajās pudelēs kaut ko citu iekšā? Gunārs Ķirsons: Nē. Cik nu katram ir tā robeža. Cik cilvēks ir iekšēji audzināts. Es nevarēju taisīt to žļurgu saucamo. Nē, tā nebija, bet kaut ko tomēr bišķiņ, bet es tā darīju. Un tad, aizbraucot uz olimpiādi, jūs nevarat iedomāties, ārzemnieki, kad tu viņu apkalpoji, viņi deva tev "tējas". Un tad es sapratu - ak, Dievs… Tējas naudu? Gunārs Ķirsons : Protams, tīrā, to, ko tev iedod, un nevis to, ko tu nezodz. Tev dod. Un tad es saku - man jāuztaisa ir noteikti tāds bārs, lai man nebūtu jāzog, bet lai es varētu, lai cilvēki ir pateicīgi. Un tas mani tā audzināja, ka arī jāuztaisa ēdināšana, lai cilvēki ir pateicīgi. Nu negrāb, neapšmauc, nedari tā, lai tu ļoti būtu bagāts un cilvēks spiests pie tevis nākt. Nē, dod cilvēkam un tev pietiks no tā. (..) Starp citu, es varu pateikt, ja es būtu ticis PSRS izlasē un būtu brauciens uz ārzemēm, es būtu pamucis tanī pašā dienā. Momentā būtu pamucis. Man jau bija tādas domas, ja es izlasē tikšu, mani aizvedīs uz ārzemēm… Nu Āris Rudzītis aizmuka no mums. Viņš gan tiesāja, tiesnesis bija PSRS. Un es arī biju domājis tā. Un tad man neizdevās. Tad bija jādomā, kā pelnīt naudu. Es jutu, ka es ar sportu nevarēšu tālāk un gāju tur strādāt. Bet es izglītojos tā strādāt, lai varētu. Un šodien man tas deva daudz ko.…
Nedzīvais dzīvajam pakausī elso . Šo Ievas Vaivodes un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min divas māsas ar bērniem: Ilvija Strelkova ar dēlu Mārci (5 gadi) un Evija Lācgalve ar dēlu Oliveru (10 gadi).
Kā Rīgas pašvaldības deputātu kandidāti izmanto sociālos medijus, lai cīnītos par vēlētāju balsīm? Dažādas tiešsaistes platformas kļuvušas par spēcīgu politiskās komunikācijas rīku, kas ļauj jebkurā laikā tieši uzrunāt vēlētājus. Turklāt ikviens var sevi parādīt tieši tā, kā vēlas, lai viņu redz. Tomēr, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, pamanāmas atšķirības, kā dažādu politisko spēku kandidāti izmanto šīs iespējas: kuri pielāgojas platformu algoritmu loģikai, bet kuri vairāk paļaujas uz apmaksātām reklāmām. Mūsdienās sociālie mediji ir kļuvuši par būtisku politiskās komunikācijas rīku. Ar to starpniecību politiķi var veidot un uzturēt tiešu saikni ar sabiedrību. Šādu platformu galvenā priekšrocība ir spēja nodrošināt nepastarpinātu komunikāciju, apejot tradicionālos medijus. Tas politiķiem ļauj jebkurā sev izdevīgā laikā un vietā sazināties ar vēlētājiem, kā arī saglabāt pilnīgu kontroli pār saturu. Spēles noteikumus - kas, kā un kad tiek vēstīts - katrs tātad diktē pats. Ņemot vērā šo sociālo mediju specifiku, tie kalpo ne tikai kā informācijas apmaiņas platformas, bet arī kā efektīvs līdzeklis publiskā tēla veidošanai. Ikviens var sevi parādīt tieši tā, kā vēlas tikt redzēts. Tomēr pastāv atšķirības, kā dažādu politisko spēku kandidāti izmanto šo iespēju pirms pašvaldību vēlēšanām. Daļa sociālajos medijos izvēlas uzturēt izteikti profesionālu tēlu, kam pielāgots atbilstošs komunikācijas stils - pārsvarā formāls un emocionāli nepiesātināts. Taču šāds saturs sociālajos medijos nav īpaši “ejošs”, un jau daudzkārt analizēts. Tāpēc šoreiz pievērsīsimies tiem kandidātiem, kuri vairāk nekā citi izmanto pieeju, kas liek domāt – viņš ir “savējais”.…
Velkommen til Player FM!
Player FM scanner netter for høykvalitets podcaster som du kan nyte nå. Det er den beste podcastappen og fungerer på Android, iPhone og internett. Registrer deg for å synkronisere abonnement på flere enheter.
Bli med på verdens beste podcastapp for å håndtere dine favorittserier online og spill dem av offline på vår Android og iOS-apper. Det er gratis og enkelt!