Gruomotplaukts - Anitai Mileikai izguojs kruojums “ziņas par gadalaikiem”.

Kolnasāta

“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz vaira pastuosteis par dzejneicys Anitys Mileikys naseņ izguojušū kruojumu “ziņas par gadalaikiem”.

Dzejneicys Anitys Mileikys vuords latgalīšu i varbyut ari kūpnacionaluos latvīšu literaturys cīneituojim varātu byut zynoms – 2015. godā izguoja juos pyrmais kruojums “mūžīgā nepārtikusī stirna”, kas sajēme kai Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks”, tai tyka nomināts Latvejis Literaturys goda bolvys lobuokuos debejis kategorejai. Ari pyrma tuo Anita, kura īt nu Kruoslovys nūvoda Osyuna pogosta i studējuse filologeju Rēzeknis Augštskolā, gona aktivai beja publicējusēs kai portalā lakuga.lv, tai Latvejis literaturys medejūs.

Tok ruodīs, ka taišni piec debejis kruojuma dzejneica pagaisa nu publiskuos telpys i itei ir zynoma atsagrīzšona piec garuokys klusuma pauzis. Tū, ka paguojs garuoks laiks var just ari, niu puorskaitūt obejus Anitys Mileikys dzejūļu kruojumus i raugūt tūs saleidzynuot.

Īspiejams, kaidam var rastīs vaicuojums – kruojumu nūsaukumi ir “mūžīgā nepārtikusī stirna” i “ziņas par gadalaikiem”. Kur te latgaliskais? Tok latgaliskuo tī natryukst. Anita Mileika kai nazkod, tai niu roksta i latvīšu literarajā volūdā, i latgaliski. Ka pyrmais kruojums volūdys ziņā beja sadaleits iz pusem – pyrmuo, tai saceit, baļtiski, ūtrei – latgaliski, tod jaunajā gruomotā “ziņas par gadalaikiem” itaida nūškeiruma nav. Te organiski saplyust obejis latvīšu rokstu volūdys tradicejis. Maņ grybātūs saceit, ka tys ari līcynoj par autoris i vys jau ari juos kruojuma redaktora Raibuo aba Oskara Orlova meistareibu, deļtuo ka na vysod gruomotuos skaiteituojam izadūd tik veiksmeigi puorlēkt nu vīnys puslopys latgaliski iz cytu latvyski kai tys ir itymā gadīnī. Tū ari gribīs skaiteit nu vuoka da vuoka bez puortraukuma. “ziņas par gadalaikiem” veidoj vīnuotu vasalumu – ceļuojumu cauri vysim četrim godalaikim i sajiutom tymūs, kas vys nav eisti hronologiskā seceibā, lai ari gruomotys redaktors Raibīs tū raksturuojs kai sīviškuos poetikys nūmaiņu nu zīmys soltuma da vosorys syltuma i atpakaļ.

Nazkod Anitys Mileikys dzeju vērtēja kai dualu – reizē trauslu i brutalu, taipat ari atškireigu, rokstūt latgaliski voi latvīšu literarajā volūdā. Īspiejams, tei brutalitate i ari seksualitate varēja byut īmeslis latgalīšu skaiteituoju pretruneigai attīksmei pret Anitys dzeju juos dailradis pyrmsuokumūs. Ruodīs, ka jaunajā kruojumā itei dualitate ir pagaisuse obejūs aspektūs. Dzejūli, kurā var skaiteit gruomotā “ziņas par gadalaikiem” ir daudz trausluoki, taipat latgaliskuos ailis turpynoj latvyskuos i ūtraižuok. Īspiejams, tam ir kaida saisteiba ar jauneibys maksimalisma pagaisynuošonu, lai ari pyrmuo kruojuma “mūžīgā nepārtikusī stirna” dzejūli tik šaļtim ruodejuos kai jauna cylvāka, kam gribīs vysam pasauļam paziņuot tū, kū cyti varbyut jau i beistās saceit raksteiti. Šaļtim otkon ruodejuos, ka tūs roksta dzeivē cīši daudz pīredziejs cylvāks. Tok namaineiga ir autoris spieja daudz kū pasaceit bez vuordu. Kai tū raksturuojs literats i literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs – “Anitys Mileikys dzejā pauze dažreiz ir vierteiguoka i pīpiļdeituoka par īprīšk i piečuok asūšajim vuordim”. Taipat namaineiga ari zynoma atkailynuoteibys sajiuta. Tik nu jau cytaižuoka – vaira vārsta na iz cytim, bet sovu īškīni. I kruojuma piecgarša ir drupeit skumeiga, tok gaiša. Kai tys kreitūšais snīgs pošā pādejā dzejūlī.

Cīši gribīs turēt nūceju, ka piec ituo kruojuma izīšonys Anita nu literaturys pasauļa tik ilgi napagaiss. Itaidys dzejis latgalīšu literaturā mums jau kaidu laiku beja datryucs. Tok nasabreinuotu, ka cytā kruojumā piec puora godu Anitys dzeja byutu jau vēļ pavysam cytaida. Tok taipat loba i puorskaiteišonys vārta.