Ar ko īpašs Džoisa «Uliss»? LU Zinātņu mājā notiks rakstniekam un romānam veltīta konference

Kultūras rīts

Īru rakstnieka Džeimsa Džoisa pirms gandrīz 100 gadiem sarakstīto romānu "Uliss" mēdz dēvēt par 20.gadsimta literatūras šedevru, modernisma etalonu, kas atstājis neizdzēšamas pēdas pasaules literatūrā. Taču līdzās cildinātājiem tam ir arī plašs noliedzēju loks, kas to atzīst par visu laiku garlaicīgāko un murgaināko romānu. Latviešu valodā Džoisa veikumu varam iepazīt izcili meistarīgajā Dzintara Soduma tulkojumā. Gan šim tulkojumam, gan citām "Ulisa" ietekmēm uz latviešu valodu un kultūru būs veltīta konference, kas notiks 16. jūnijā Latvijas Universitātes Zinātņu mājā. Konferences diena nav nejauša, jo 16. jūnijā daudzviet pasaulē atzīmē tā saukto Blūma dienu, jo romāna darbība norit tieši šajā datumā un tās galvenais varonis ir Dublinas ebrejs Leopolds Blūms.

"Ulisa" radio iestudējums aktiera Inta Burāna lasījumā un režijā ierakstīts 1989.gadā, jo pirms tam – padomju gados – romāns Latvijā bija aizliegts. Slepenībā gan to interesenti vienalga lasīja, jo Latvijā no rokas rokā cirkulēja Dzintara Soduma Zviedrijā izdotais tulkojums.

Latvijā pēc neatkarības atgūšanas "Uliss" piedzīvojis divus izdevumus. Par līdzšinējo tulkojumu vēsturi, to nozīmi un ietekmi uz latviešu valodu un kultūru tiks runāts arī Džoisam un "Ulisam" veltītajā konferencē. Ņemot vērā, cik neordināra ir Džoisa vēstījuma maniere, tulkot romānu ir gandrīz neiespējamā misija, bet tiek uzskatīts, ka Dzintaram Sodumam tas izdevies izcili meistarīgi.

Ar ko tad tik īpašs vispār ir "Uliss"? Arī šo jautājumu aktualizēs konference.

Romānā it kā nenotiek nekas sevišķs. Tajā aprakstīta viena diena, 16.jūnijs, Dublinas ebreja Leopolda Blūma dzīvē. Pie tam ļoti detalizēti izklāstītas arī visikdienišķākās cilvēka izpausmes – sarunas, cilvēka galvā esošā nemitīgā domu plūsma, fizioloģiskie procesi.

Taču - tas ir tikai virspusējais slānis, zem kura ir ļoti dziļa odere, ko saprast var arī ļoti dažādi un daudzpusīgi.

Literatūrzinātnieks, Latvijas universitātes profesors Ojārs Lāms uzsver, ka viena no atslēgām ir romāna nosaukums "Uliss", kas ir vārda "Odisejs" latīniskā forma. "Ulisu" arī veido 18 epizodes, kas katra atbilst epizodēm Homēra "Odisejā", tikai šajā gadījumā Odiseja mītiskais ceļojums izstāstīts caur vienkārša vidusmēra iedzīvotāja vienas dienas notikumiem.

"Tā ir vienkārša ikdiena, kādu mēs katrs piedzīvojam, kas ar mums notiek, bet šajos ikdienišķajos notikumos Džoiss saskata šo pārlaicīgo, mītisko pamatu un redz katrā cilvēkā to Odiseja atblāzmu. Un tas ir tas absolūti vienreizējais, kas šo romānu arī padara tik īpašu. Un, protams, arī tā romāna poētika, nu ļoti neparasta romānam," skaidro Ojārs Lāms.

Šis mītiskā un bioloģiskā apvienojums "Ulisā" atspoguļo Džeimsa Džoisa centienus aptvert universu – tā par romāna būtību teikusi latviešu trimdas rakstniece Aina Neboisa.

Interesanti, ka katra romāna nodaļa ne tikai sarakstīta citā valodas stilistikā, bet katrai nodaļai atbilst noteikta krāsa, noteikta mākslas joma, kā arī noteikts cilvēka orgāns, piemēram, 7.nodaļa simbolizē plaušas, 12.nodaļa – muskuļus, bet pēdējā nodaļa – dzimumorgānus.

Džoisisko rakstības manieri līdz šim vienīgajam latviešu valodā izdevies pārkost Dzintaram Sodumam, daudzi viņa tulkojumu uzskata par ģeniālu, ko būtu grūti pārspēt, bet konferencē tiks runāts arī par iespējamo jauno tulkojumu. Valodnieks, Latvijas Universitātes profesors Andrejs Veisbergs Soduma veikumu, sevišķi pēdējo variantu, uzskata par ļoti labu, tomēr pēc viņa domām – tas ir tikai ieguvums ja šādiem lieliem darbiem rodas vairāki tulkojumi, ja vien ir cilvēki, kas vēlas un spēj to īstenot:

"Pastāv pat tāds uzskats, ka šie lielie darbi ir jātulko katrus piecdesmit gadus, jo mainās valoda, mainās uztvere, mainās tas, kā mēs saprotam to, kas tur ir bijis, un, protams, katrā tulkojumā ir tulkotāja paša devums jeb paša izpratne par to, kas tiek tulkots. Ja mēs palūkojamies atpakaļ, piemēram, mēs tāpat varam runāt par Raiņa "Faustu". Tas ir ļoti interesants tulkojums, bet kad parādās Bisenieka tulkojums 100 gadus vēlāk, tad mēs varam piemēram salīdzināt šos tulkojumus. Un ir daudzi cilvēki, kas saka, ka Bisenieka tulkojums ir precīzāks, labāks, savā ziņā modernāks un daudz tuvāks Gētes oriģinālam. Jo Raiņa tulkojums ir ļoti rainisks, Rainis pats ir liels dzejnieks, un tāpēc faktiski viss, kas no viņa rokas ir tulkots, ir ar ļoti lielu viņa nospiedumu," stāsta Andrejs Veisbergs.

Protams, Dzintara Soduma tulkojums arī vienmēr paliks kā ļoti nozīmīga vērtība un īpaša, neizdzēšama kultūras zīme mūsu literatūrā.

Viņa veikums daudz tiks izcelts arī šīs nedēļas konferencē, un rakstniece Nora Ikstena nolasīs arī fragmentus no sava jaunā romāna "Ūdens mirdzēšana", kas ir ceļojums cauri laikiem un kura galvenajā varonē Marijā var sazīmēt daudz no pašas autores piedzīvotā un viņas dzīvē svarīgiem cilvēkiem, no kuriem viens nešaubīgi bija Dzintars Sodums. Rakstniece vēl pirms konferences arī ar Latvijas Radio padalījās kādā grāmatas fragmentā.

Nora Ikstena fragmentus no sava jaunā romāna lasīs rīt notiekošajā konferencē, kas veltīta Džeimsa Džoisa "Ulisam", tā ietekmei uz latviešu valodu un kultūru. Konference sasauksies arī ar citviet pasaulē svinēto Blūma dienu, kas nodēvēta romāna galvenā varoņa vārdā un ko atzīmē tieši 16.jūnijā, kad arī notiek romāna darbība.