Nauda jauniem kokiem Rīgas ielās – tikai uz nozāģētu rēķina
Manage episode 354703646 series 3016676
ĪSUMĀ:
- Nauda jauniem kokiem ielās – tikai uz nozāģētu koku rēķina;
- Galvenais arguments – komunikācijas zem ielām;
- Aug iedzīvotāju aktivitāte sociālajos tīklos;
- Eksperti: trūkst vienotas sistēmas;
- Par apstādījumiem atbildīgie: Rīga ir zaļa pilsēta.
Brīvības alejā pie Ministru kabineta Latvijas Radio tikās ar „Rīgas mežu” valdes locekli Uldi Zommeru. Viņa pārraudzībā ietilpst pilsētas dārzu un parku apsaimniekošanas uzraudzība. Liepu vainagu apzāģēšanu ģeometriskās kontūrās Brīvības alejā rīdzinieki mana ik pavasari. Ne visi ir sajūsmā.
„Pirms vairākiem gadiem tika izdiskutēts jautājums, ko darīt ar šiem Brīvības alejas kokiem, jo daudzi no tiem ir ne pārāk labā stāvoklī, galvenokārt ar mehāniskās noturības problēmām. Bet šādā veidā, pie reducēta vainaga, to tālākais mūžs vēl ir iespējams. Katru gadu kāds koks vai nu nokrīt vai ir tik iztrupējis, ka jānozāģē. Bet katru gadu šeit arī tiek iestādīti jauni koki,” uzsvēra Zommers.
„Rīga – parku un dārzu pilsēta, mēs tā sakām. Un mums tā saka, slavē mūs, un mēs paši sevi slavinām. Un no šīs slavināšanas reibstam kā teteru gaiļi riesta laikā. Paskatīsimies uz saviem zaļumiem ar vēsāku prātu!” tā 1980. gadā skandināja kinožurnāls „Padomju Latvija”. Tas bija laiks, kad propagandas pārsātinātajos rullīšos sāk ielauzties pirmā kritika. Un uzrunātie eksperti atļaujas sacīt: Rīgai nav skaidras sistēmas apstādījumu atjaunošanai.
„Ja tas turpināsies tādā pašā tempā, uz kādu pašlaik ir spējīgs Rīgas dārzu un parku trests, tad to varētu paveikt 25 gadu laikā. Pa to laiku jau vesela rinda liepu būs nobeigušās. Un, ja rinda vairs neeksistē, arī ielas stādījums pats kā tāds beidz eksistēt. Lūk, tas ir varbūt pats galvenais,” kinožurnālā norāda Andris Zvirgzds, tobrīd bioloģijas zinātņu doktors un vēlāk arī Rīgas galvenais dārznieks. Kopš tā laika pagājuši teju 40 gadi. Galvenā dārznieka amata Rīgā vairs nav, bet galvenais atbildīgais par Rīgas apstādījumiem ir pašvaldības kapitālsabiedrība "Rīgas meži" un tās pārraugs – Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departaments.
„Tas, ko mēs darām – mēs organizējam šo apstādījumu ikdienas kopšanu, kur ir nepieciešams, zāģējam nokaltušos, sausos, bīstamos kokus, apzāģējam zarus, kopjam vainagus lielajiem kokiem, kopjam jaunos stādījumus,” skaidroja Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.
Atbildību sadali par Rīgas apstādījumiem paredz saistošie noteikumi par apstādījumu uzturēšanu un saglabāšanu. Šis dokuments būtībā ir galvenais koku likumiskais pārstāvis Rīgā un noteic, ka par tiem atbild zemes īpašnieks. Pašvaldības teritorijās atbildīgie ir vairāki, tādēļ centralizētu datu par to, cik tajās ir koku, cik katru gadu iestāda, cik nozāģē un cik tam visam ir naudas, nav.
Nauda jauniem kokiem ielās – tikai uz nozāģētu koku rēķinaNauda ielu apstādījumiem RD Mājokļu un vides departamenta (MVD) maciņā pārsvarā ienāk tikai no citu koku ciršanas nodevām; reizēm arī no Rīgas vides aizsardzības fonda projektiem. Faktiski jaunu koku departaments var iestādīt uz kāda nozāģēta koka rēķina. „Jā, tā šobrīd sanāk,” apliecināja Piņķe. Pēdējos piecos gados Mājokļu un vides departaments iestādījis 198 jaunus kokus, bet nozāģēti 2626 – „avārijas koki”, kaltušie, bojātie un papeles, ko pašvaldība mērķtiecīgi izcērt.
„Pilnvērtīgi atjaunot apstādījumus traucē tas, ka šis budžets ir nepietiekams. (..) Bez stādīšanas mums publiskajos apstādījumos ir jādara vēl arī citi darbi. Lai iestādītu tikpat, cik nozāģē – tā nesanāk,” atzina Vides pārvaldes priekšniece.
Gadi 2018 2017 2016 20152014
Nozāģēti koki 580 696 501 394 455 Nozāģēti zari 69 93 71 87 121 Sakopti koku vainagi 1615 2197 1761 2200 1961 Jauno stādījumu kopšana 2347 2685 2300 2068 2036 Iestādīti jaunie koki 138 23 0 16 21**2014. gadā vēl tika iestādīti 80 krūmi
Par ačgārnu šādu situāciju sauc gan vairāki Latvijas Radio uzrunātie nozares eksperti, gan opozīcijas deputāte Inese Andersone („Vienotība”), kas domes darbā aktīvi iestājusies par zaļāku Rīgu. „Tas ir absurds, ka nevis ir budžets un plāns, un nozāģēto koku [nodeva] ir kā papildu piemaksa, bet [jaunu koku stādīšana] ir atkarīga no tā, cik nozāģē. (..) Tas vien pierāda to, ka nav politiskās gribas, un attiecīgi tam neseko arī līdzekļi,” secināja Andersone.
Savs budžets koku stādīšanai ir „Rīgas mežiem”, kuru pārziņā līdzās mežiem ir pilsētas dārzi, parki un skvēri. Speciālisti sekojot katra koka stāvoklim un bojātos aizstājot pakāpeniski, iespēju robežās ar dendroloģiski retiem un vērtīgiem kokiem. „Šogad pavasara pusē mums ir paredzēts iestādīt 154 kokus dažādos parkos, dažādas sugas. Katrā parkā, protams, nozīmīga aleja vai stādījums nebūs, katrā parkā tie būs daži koki saskaņā ar mūsu koku stādīšanas plānu,” stāstīja Uldis Zommers. Nauda tam nāk gan no pašvaldības dotācijas, gan no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Savukārt jaunu ielu izbūvē par apstādījumiem atbild Rīgas domes Satiksmes departaments.
„Mēs stādām kokus tad, kad iet liels, kārtīgs pārbūves projekts, kur jau sākotnēji ir ieprojektēti koki un citi apstādījumi. Tad šo stādīšanu veic departaments, precīzāk, būvuzņēmējs, ar ko departamentam ir līgums,” skaidroja Beāta Dambīte, kura Satiksmes departamentā vada Plānošanas un projektēšanas organizēšanas nodaļu. Konkrētu plānu, cik kokus gadā iestādīt, nav arī šim departamentam – to lemj katrā projektā atsevišķi, balstoties uz projektētāja un tā piesaistītā ainavu arhitekta izpētīto.
„Projektētājs izvērtē no tehniskā viedokļa, vai ir vietas, kur iespējams paredzēt kokus, un ainavu arhitekts attiecīgi – no arhitektoniskā un cita veida viedokļa,” norādīja Dambīte.
Galvenais arguments – komunikācijas zem ielāmPiemēram, šogad Rīgā sāks atjaunot Čaka ielu, tomēr visā garumā līdz pat Ērgļu ielai koku nebūs. Te nonākam pie vēl viena atslēgvārda – komunikācijas zem ielām.
„Tas ir ūdens, kanalizācija, elektrība, sakari, gāze un cita veida komunikācijas, kas ir izvietotas lielākoties garenvirzienā pa brauktuvi ar šķērsojošiem pievadiem pie katras mājas,” skaidorja speciāliste. Šīs komunikācijas ir viens no biežāk piesauktajiem iemesliem, kādēļ kokus ielu malās nevar stādīt. To ierobežojot gan Aizargjoslu likums, gan gluži vienkārši kokam pieejamais zemes tilpums.„Iela ir tā publiskā telpa, kur visi grib visu. Tā ir vēsturiski veidojusies šaura, pie mums nav, piemēram, kā Minskā vai Maskavā, kur starp ēkām ir milzīga platība. Mums ir salīdzinoši šaura ielu telpa, pa kuru ir jābrauc velosipēdiem, sabiedriskajam transportam, jāiet gājējiem. Tad mēs vēl gribam kokus, gribam, lai visas komunikācijas tiek pievadītas pie mājām… Kaut kur ir jāatrod kompromiss. Ne vienmēr visur visam var atrast vietu. Nav tā, ka kāds negrib stādīt kokus vai speciāli iespītējas. Tas vienkārši ir loģisks apsvērums – nevar iestādīt koku, ja apakšā iet gāzes vads,” secināja Satiksmes departamenta pārstāve.
„Protams, tā ir galvenā atruna – mēs nevaram stādīt kokus, jo ir komunikācijas. Bet šajā situācijā – ja ļoti, ļoti grib, tad izrādās, ka var,” atzina Gvido Leiburgs - mežinženieris, arborists, dendrologs un pasniedzējs Bulduru Dārzkopības tehnikumā.
Situācija, par ko viņš runā, ir kāda baņķiera privāta iniciatīva pirms vairākiem gadiem sastādīt kokus Elizabetes ielā. To veica Leiburga uzņēmums „Koku eksperts”. „Mēs iestādījām, ja nemaldos, astoņas Holandes liepas ar stumbra apkārtmēru 35-40 cm un augstumu – ap sešiem metriem,” viņš atceras. Koki bija lielāki, nekā rocība atļauj stādīt pašvaldībai – katra koka iestādīšana izmaksāja vairākus tūkstošus eiro –, un tie tika iestādīti virs komunikācijām.
„Tās gan nav ļoti nozīmīgas komunikācijas – lietus ūdens kanalizācija, bet tomēr. Tieši gar būvbedres malu iet arī elektrokabeļi. Bet mūsdienu tehnoloģijas ļauj stādīt kokus tieši gar komunikācijām un atsevišķos gadījumos – arī uz komunikācijām, jo ir izmantojami dažādi pretsakņu aizsardzības materiāli – pretsakņu plēves, paneļi un tā tālāk, kas ierobežo sakņu augšanu konkrētā virzienā,” stāstīja koku eksperts.
Konkrētajā gadījumā izdevies vienoties ar komunikāciju turētājiem, kas ļāva apiet Aizsargjoslu likuma striktās prasības. Leiburgs šo likumu sauc par morāli novecojušu. „Aizsargjoslu likums ir būvēts uz padomju laika normatīviem, kad vēl plaši tika izmantotas māla drenas, betona kanalizācijas caurules, kas vienkārši nebija hermētiski noslēgtas un kurās brīvi varēja attīstīties koku saknes, tādējādi nosprostojot un ietekmējot to darbību. Šobrīd vairs [netiek liktas] tādas komunikācijas, ko kaut kādā veidā varētu apdraudēt koku saknes,” norādīja Leiburgs.
Taču zem daudzām ielām joprojām ir vecas komunikācijas, tādēļ visur tas nestrādā. Kā atzīst pašvaldības Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe, šādi individuāli risinājumi, piemēram, speciāla apakšzemes tilpuma izbūve kokam, pilsētai vienkārši nav pa kabatai. „Tur iet runa nevis tikai par stāda iepirkšanu un iestādīšanas izmaksām, kas ir simtos eiro, bet šādas sakņu zonas izbūve jau ir vairāki tūkstoši eiro uz katru koku. Un tas prasa arī zināmu izpratni no komunikāciju turētājiem,” pauda Piņķe.
Komunikācijas ir arī viens no iemesliem, kādēļ pilsēta mēdz neatjaunot un pat aizbruģēt apdobes, kur koki reiz bijuši. Tādēļ Mājokļu un vides departamentam esot zināmas bažas par nesen pieņemto likumu, kas Rīgas vēsturiskajā centrā liek gada laikā iestādīt jaunu koku vietā, kur tas nozāģēts.
„Vēsturiskajā centrā kokiem tie apstākļi nav paši labākie. Mums ir bijuši gadījumi, kad atjaunojam stādījumu, paiet pāris gadi un atkal tas kociņš aiziet bojā, jo slodze tajā vietā ir par lielu. Šī likuma dēļ, iespējams, mums būs tie jāatjauno atkal un atkal, vairākus gadus pēc kārtas, varbūt arī tādās vietās, kur, ja tā būtu mūsu brīva izvēle, mēs tos vairs nestādītu, jo, redzot, kā ir gājis iepriekšējiem kokiem, mums tas liktos bezjēdzīgi,” neslēpa Vides pārvaldes priekšniece.
Būtisks iemesls, kādēļ koki ielu malās mēdz nīkuļot, ir ziemās kaisītā sāls daudzums augsnē, kas ap kokiem ir sablīvēta. Varētu līdzēt tās irdināšana, taču arī tas ir dārgi.
Aug iedzīvotāju aktivitāte sociālajos tīklosViens no piemēriem, liekas, arvien augošajai iedzīvotāju aktivitātei ir nesenais pikets Hāmaņa muižas parkā pret vairāk nekā 100 koku izciršanu. Tajā piedalījās arī Lolita Tomsone – aktīva rīdziniece un Žaņa Lipkes memoriāla direktore. Pirms diviem gadiem viņa sociālajā tīklā „Facebook” izveidoja grupu „Par kokiem Rīgā”. Tajā pašlaik ir 756 biedri. Tomsone atzīst, ka reizēm pārņem bezspēcība, jo ir sajūta, ka iedzīvotājus īpaši galvā neņem.
„Ir ļoti smagi, ka cilvēki ir iznākuši ielās, ir savākuši parakstus, tiešām cenšas iesaistīties, un kad tu redzi, ka tas netiek ņemts vērā, tad liekas – nu, priekš kam?” viņa saka. Tam gan negrib piekrist Rīgas būvvaldē, kas izsniedz atļaujas koku ciršanai ārpus meža. „Ja vēlas cirst kokus būvniecības jautājumā, tad vienkāršiem argumentiem – gribu, lai šeit cērt kokus, negribu, lai cērt kokus – ir nozīme, bet ne tik liela, jo jāievēro arī īpašnieka tiesības izmantot šo zemes gabalu pēc saviem ieskatiem, atbilstoši teritorijas plānojumam,” teica Apstādījumu inspekcijas vadītāja vietnieks Viesturs Freimanis.
Taču papildu spiediens varot vairot iespēju, ka būvniecības skice tiks pārskatīta, kā tas esot bijis, piemēram, Pļavnieku veikala „Lidl” gadījumā, kur vietējie pret apmēram 40 koku izciršanu savāca vairāk par tūkstoti parakstu. „Iedzīvotāji, iespējams, tā neuzskata, bet vismaz [Apstādījumu saglabāšanas] komisijas ieskatā kompromiss tika rasts. (..) Saglabāja gandrīz pusi no sākotnēji cirst plānotajiem kokiem, tika paredzēta bērnu laukuma izbūve un jaunu koku stādījumi, kas skaitliski ir lielāki par izcērtamo koku skaitu,” minēja Freimanis.
Rīgas būvvalde ik gadu izsniedz apmēram 3000 koku ciršanas atļauju, bet ap 400 noraida. Freimanis gan uzsver, ka reāli tiek nocirsta vien apmēram ceturtā daļa – vismaz tā liecinot samaksāto nodevu apjoms. Nodeva var būt ļoti dažāda – no pārdesmit līdz vairāk nekā tūkstotim eiro atkarībā no koka sugas, lieluma, atrašanās vietas un citiem kritērijiem.
Eksperti: trūkst vienotas sistēmas„Man ir tik daudz runājamā par šo tēmu, ka es gribētu taisīt podkāstu… To nevar izrunāt vienā īsā intervijā,” nopūtās ainavu arhitekte Helēna Gūtmane no uzņēmuma „Alps”. Par Rīgas apzaļumošanas problēmām viņa patiesi varētu runāt stundām. Daudz sadarbojusies ar pašvaldību, toskait Krišjāņa Barona ielas atjaunošanā, Gūtmane secina: akūti trūkst sistēmas apstādījumu veidošanai un apsaimniekošanai un visu atbildīgo kopīgas rīcības grupas tās īstenošanai.
„Kaut ko dara Vides pārvalde, kaut ko – Satiksmes departaments, ir Rīgas dārzu un parku nodaļa „Rīgas mežos”, kuri vienkārši burvīgi, ļoti profesionāli dara savus darbus, ir vēl vairākas institūcijas, kas ņem rūpi par to, bet ir ļoti daudzas lietas, kas „izkrīt nosēdumā” no visiem darbiem, kas ir jāpadara, lai uzturētu Rīgas apstādījumus savā labākajā formā,” viņa rezumēja.
Uzņēmums „Alps” pērn pēc Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma izstrādājis dokumentu, ko Gūtmane sauc par Rīgas vēsturiskā centra zaļās infrastruktūras atjaunošanas rokasgrāmatu. „Tas ir formāts, kas nav nosaucams par standartu un nav juridiski saistošs, bet kas varētu palīdzēt saprast, kas mums ir jādara Rīgā,” paskaidroja ainavu arhitekte. Taču vēlāk sarunā ar Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieci Eviju Piņķi Latvijas Radio neradās iespaids, ka līdz šim šis dokuments būtu izgājis aktīvā apritē.
„Pirmā dzirdēšana… Ne mūsu departamentā. Varbūt [Pilsētas] attīstības departamentā?” viņa sākumā min. Kad Latvijas Radio vēlāk precizē dokumenta nosaukumu - „Ieteikumi Rīgas zaļās infrastruktūras atjaunošanai un attīstībai”, departamentā norāda, ka par šo dokumentu atbildīgais speciālists tobrīd esot atvaļinājumā. Bet dokumentu šopavasar esot plānots prezentēt publiski. Latvijas Radio plāno tam sekol līdzi.
Par apstādījumiem atbildīgie: Rīga ir zaļa pilsēta„Man personīgi gribētos atjaunot ne vien tur, kur tie koki ir auguši, bet ir daudzas vietas Rīgā, kur gribētos veidot arī jaunus stādījumus,” sarunas beigās atzina Vides pārvaldes priekšniece Piņķe, vaicāta, cik daudz koku viņa gribētu iestādīt, ja būtu bezgalīgi daudz naudas. Beāta Dambīte no Satiksmes departamenta gan uzskata, ka satraukumam par koku daudzumu pilsētā īsti nav pamata. „Man tiešām liekas, ka Rīga ir salīdzinoši zaļa pilsēta. Es nesaskatu to kā būtiskāko problēmu, ka būtu par maz zaļumu,” viņa uzsvēra.
„Rīgas mežu” valdes loceklis Uldis Zommers piekrīt: „Pilsētas vēsturiskais centrs, es domāju ir ļoti zaļš un pietiekami zaļš.”
„Mēs, protams, nevaram gribēt, lai Rīga pēc pāris gadiem būtu Londona, Berlīne vai Amsterdama, kas ir Eiropas zaļās galvaspilsētas,” iebilda uzņēmuma „Koku eksperts” īpašnieks Gvido Leiburgs. „Bet dažus principus droši vien nebūtu slikti nodefinēt. Piemēram, kāds dažādās pilsētas zonās ir mūsu vēlamais konkrētā laikā sasniedzamais vainagu pārklājums procentuāli no kopējās platības. Cik koku mēs gribam Vecrīgā, cik – Klusajā centrā, cik – mikrorajonos. Tad varbūt mums tiem Londonas 40% izdosies tuvināties. Ja mēs nenospraudīsim tādus mērķus, mēs arī nekad neko konkrētu nesasniegsim,” tā Leiburgs.
Redzot, ka koku Rīgā kļūst mazāk, aktīvākie iedzīvotāji publiskās vietās tos mēģinājuši stādīt paši, no pilsētas mēra saņemot vien apzīmējumu „pajoliņi”. Eksperti aicina stādīšanu atstāt profesionāļiem, bet tam, kā redzams, vienmēr naudas nepietiek. Varbūt tai jāatver ziedojumu konts? Iedzīvotāji teic – būtu jauki, ja pašvaldība beigtu bārt tos, kas vēlas iesaistīties, bet, piemēram, sarīkotu kursus, kā pareizāk kopt pagalmu stādījumus.
Tomēr pašlaik nākas secināt, ka koki Rīgas politisko prioritāšu sarakstā nav augstu. Jau 15 gadu Rīgā vairs nav galvenā dārznieka vai galvenā ainavu arhitekta amata; pietrūkst stratēģiska redzējuma un vienotas sistēmas zaļās infrastruktūras atjaunošanai. Katrai struktūrai ir sava atbildība, bet reizēm komunikācija klibo pat viena departamenta ietvaros. Kā mainās koku skaits publiskās teritorijās, centralizēti neviens neuzskaita. Centrālajā Brīvības gatvē šopavasar plāno nozāģēt 27 nokaltušus kokus. Cik iestādīs vietā? Pašlaik nav zināms.
59 episoder